Skolēnu dziesmu un deju svētku “Saulesvija” ieripo Kandavā

Pavisam citādāk nekā ierasts citus gadus, atbilstīgi e-svētku koncepcijai, 12. jūlijā Latvijas pašvaldībās sākušies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Pirmais notikums ir svētku auto brauciens pa pašvaldībām “Saulesvija”, sveicot vietējos dalībniekus un fiksējot sveicienus video materiālā. “Saulesvija” ir kā simbolisks svētku gājiens, kad saposties, satikties un uzgavilēt. Divu nedēļu laikā svētku organizatori ciemosies 43 jaunizveidotajos novados, lai sasveicinātos klātienē un pateiktos ikvienam dalībniekam.

Ja tradicionāli svētku dalībnieki ar savu novadu dižojās lielajā svētku gājienā Rīgā un uzgavilēja tiem, kas vēroja gājienu no malas, tad tagad svētku rīkotāji paši devušies pie dalībniekiem. 13.jūlija vakarā svētku auto ieripoja Kandavā, kur Kandavas un pagastu kolektīvi, pulcējušies nelielās grupiņās sava kolektīva ietvaros un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus, ar dziesmām un dejām sagaidīja svētku vēstnešus un organizatorus.

Pie uzraksta “Candowe” saules ripu ar Kandavas himnu sagaidīja mazais zīļuks (Kandavas Deju skolas audzēknis Valters Lejnieks) un Kandavas Mākslas un mūzikas skolas popgrupa “Taustiņi”. Bruņinieku pilskalnā ar dejām saules ripu un garāmgājējus pārsteidza Zantes pamatskolas 1.-4.klašu un 5.-9.klašu tautas deju kolektīvi.

Kandavas Deju skolas audzēkņi un Jauniešu deju kolektīvs “Imuliņa” sauli ieveda pilsētas sirdī- vecpilsētas promenādē, kur to sagaidīja Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un Kandavas Izglītības pārvaldes vadītāja Liene Šnikvalde.

Pie saules pulksteņa Kārļa Mīlenbaha parkā bija “Saulesvijas” noslēdzošā pietura Kandavā. Tur svētku vēstnešus sagaidīja Kandavas Mīlenbaha vidusskolas 5.-12.klašu koris. Skolas koris, diriģentes Ivita Leja un Andra Vilkauša, kā arī direktore Daiga Puga, vienojās kopīgā dziesmā svētku virsdiriģenta Ginta Ceplenieka vadībā.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.

Katras dienas ceļojums pa novadiem būs redzams organizatoru mājaslapā www.nacgavilet.lv