“Digitālo stāstu veidošana klasē”
Projekts Nr. 2019-1-LV01-KA101-060126
2020./2021. mācību gadā Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola realizē Erasmus+ projektu pedagogu profesionālajā pilnveidē (Projekta Nr: 2018-1-LV01-KA101-046808). Projektā ir iesaistīti vairāki pedagogi, kuriem ir iespēja apmeklēt dažādus profesionālās pilnveides kursus dažādās ES valstīs. Vienu no šīm iespējām izmantoju arī es, latviešu valodas un literatūras skolotāja Kristīne Čākure, dodoties uz Portugāli, kur no 12.līdz 16. jūlijam piedalījos European Exchange kursos “Digital Storytelling in the Classroom”. Šo kursu vadītājs kopš 2016.gada ir Axel Wiczorke, kurš pēc muzikoloģijas, socioloģijas un literatūras studijām ir beidzis arī filmu veidotāju skolu Berlīnē un pats ir izveidojis praktisku ceļvedi filmu veidotājiem un stāstniekiem “Idejas, kā tās atrast vai kā būt radošam”.
Bija mazliet neparasti, ka kursos bijām tikai 2 dalībnieces – es un angļu valodas skolotāja no Spānijas (Colegio Divina Pastora - León) Margarita Valcarcel García. Pirmajā dienā mums vajadzēja intervēt vienai otru un pēc tam, atceroties dzirdēto, iepazīstināt ar savu jauno paziņu. Uzzināju gan personīgu informāciju, gan to ka viņa strādā kristīgajā skolā, kur daļa no mācību priekšmetiem, sākot no 3.klases, tiek apgūti bilingviāli (ar CLIL metodi). Kā otro svešvalodu Spānijas skolēni apgūst franču valodu. Ir skolas formas. Skolēniem mācību gads beidzas jūnija beigās.
Digitālajam stāstam ir vairākas definīcijas, bet tā uzbūves pamatā ir īss (2-3 minūtes) mutvārdu stāstījums jeb audio ieraksts, ko mērķtiecīgi papildina ar foto, zīmējumiem, kustīgu tekstu, video vai fona skaņu. Pārsvarā tas tiek veidots, izmantojot stāstītāja atmiņā jau esošo, dzīvē izjusto, redzēto vai nu saistībā pašam ar sevi, vai citiem, bet varbūt arī speciāli pētīto par kādu tēmu saistībā ar mācību priekšmetā apgūstamo. Mēs, piemēram, veidojām digitālo stāstu pēc izstādes apmeklējuma, izmantojot savas asociācijas un 7-8 izstādē nofotografētās mākslas darbu detaļas, fragmentus. Kā arī katra izveidojām savu personisko digitālo stāstu.
Digitālā stāsta teksta daļas metodika šķita ļoti pazīstama, jo skolēni līdzīgi darbojas rakstīšanas semināros. Jaunums man bija vietne Adobe Spark, kurā jau tiek piedāvātas dažādas sagataves plakātu, web ierakstu un arī digitālo stāstu veidošanai, kā arī iespējamās sociālo tīklu saites, lai dalītos ar izveidotajiem materiāliem. Atšķirībā no savas Spānijas kolēģes arī ar skaņas ieraksta un apstrādes programmu Audacity strādāju pirmoreiz. Bija vērts atkārtot arī fotografēšanas kompozīcijas pamatus, analizēt fotogrāfijas.
Lieliski, ka kursu vadītājs katru dienu atsūtīja gan dažādas saites uz vietnēm ar piemēriem vai idejām, gan materiālus, par to, ko katrā dienā mācījāmies un kas mums var noderēt, strādājot ar skolēniem.
Kursu ietvaros apmeklējām 40 portugāļu mākslinieču izstādi “Viss, ko es gribu” Gulbekiana muzejā, LX Factory kvartālu, promenādi no 25.aprīļa tilta līdz Belemas tornim, tomēr lielākoties ar Portugāli nācās iepazīties pēcpusdienās un vakaros pēc kursu mācību darba.
Atgriežoties mājās, sapratu, ka man noteikti vajadzēja ilgāku laiku gan praktiskajām mācībām, gan arī Portugāles iepazīšanai. Tomēr ar iegūtajām zināšanām un prasmēm labprāt padalīšos.
Prezentāciju skatīt šeit
Kristīne Čākure, Erasmus+ projekta dalībniece
