13.maijā 5.-12.klases skolēniem projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja tikties ar aktieri Ēriku Vilsonu un noskatīties viņa monoizrādi “Nezāle”, kas veidota pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nezāle” motīviem. Aktieris pirms izrādes mazliet parunāja ar skolēniem gan par dažādām dzīves situācijām, gan par teātri, kā arī par lomu izvēli. Monoizrādē tika iesaistīti septiņi skolēni, kaut arī tikai sēžot un turot rokās atveidojamā varoņa portretu, viņi uzskatāmi palīdzēja publikai iedomāties noveles tēlus. Izvēloties aktierus, režisors uzreiz iepazīstināja skatītājus ar nelielu atveidojamā varoņa raksturojumu.
Pārdomās par izrādi dalījās 6.b klases skolēni:
• Pirms izrādes likās, ka būs garlaicīgi, jo nebija nekādu dekorāciju un tērpu, tikai svece uz galdiņa un ar mums runāja viens vīrietis, bet vēlāk skatījos ar interesi. Man patika izrāde, domāju par nezālēm un to, kāpēc citi Jāni sauca par nezāli.
• Līdz šim skolā biju skatījusies tikai leļļu teātra izrādes, tāpēc gaidīju kaut ko tamlīdzīgu, bet jutos pārsteigta, jau ieejot zālē, kad visi krēsli bija novietoti pret sienu, nevis pret skatuvi. Pirms izrādes, ievadsarunas laikā, es arī sāku just asaras savās acīs, kad aktieris stāstīja notikumu par savu dēlu
• Par Jāni stāstītājs sākumā radīja nepatīkamu priekšstatu, bet pamazām, skatoties izrādi, sāku just līdzi Jānim, manuprāt, Biezumnieks bija pārāk bargs un agresīvs pret viņu
• Jānis sākumā bija kā nezāle, bet, kad iepazinu viņu vairāk, tad gribējās viņu pasargāt.
• Pārsteidza izrādes beigas - tas, ka gan Jānis, gan Biezumnieks nomira, jo es biju domājusi, ka Jānis ar Līzi apprecēsies.
• Bija interesanti un pamācoši, nebiju gaidījis tik bēdīgas beigas.
• Man patika izrāde, īpaši aktieru izvēle no skolēnu vidus. Domāju, ka viņiem arī liks kaut ko runāt.
• Aktieris bija ļoti interesants, talantīgs, labi mācēja dziedāt, spēja gan sasmīdināt, gan panākt, lai kļūstam nopietni.
