11. klase programmas "Latvijas skolas soma" finansējumu šajā mācību gadā izmantojusi divu teātra izrāžu apmeklējumam. Abās izrādēs klasiķu darbi ieguvuši mūsdienīgu interpretāciju.
Septembrī skolēni diskutēja par laikmetīgo mākslu muzejpedagoģijas nodarbībā Raiņa un Aspazijas muzejā vasarnīcā, bet pēc tam iepazinās ar Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Spēlēju, dancoju”. Izrāde nodēvēta par muzikālu satīru, tā ir dramaturģes Justīnes Kļavas versija par Raiņa lugu „Spēlēju, dancoju” un mākslinieka lomu mūsdienu pasaulē, izrādes režisors Elmārs Seņkovs. Skolēniem bija iespēja salīdzināt mūsdienu izrādi ar LTV arhīvos pieejamo režisora Eduarda Smiļģa 1956. gada šīs lugas iestudējumu un rakstīt recenziju, kurā paust savu viedokli un vērtējumu.
Ar otru izrādi, mūziklu „Purva bridējs ugunī”, skolēni iepazinās februārī. Tajā režisors Regnārs Vaivars radījis mūsdienīgu versiju par Rūdolfa Blaumaņa noveli „Purva bridējs” un lugu „Ugunī”. Skolēni pirms mūzikla apmeklējuma noskatījās arī Leonīda Leimaņa mākslas filmu „Purva bridējs”.
Izrādījās, ka skolēniem šī bija pirmā sastapšanās ar mūziklu. Pēc izrādes viņi atzina, ka gandrīz 3 stundu dziedāšana bija mazliet nogurdinoša, jo pat koncentrējoties ne vienmēr varēja saprast dziedāto tekstu, bet, tā kā sižets bija zināms iepriekš, tad tāpat labi varēja atpazīt lugas ainas. Taču saistošāks bija tieši atšķirīgais, piemēram, mūsu skolas absolventes Madaras Botmanes veidotie melnbaltie tērpi, bijušā kandavnieka, komponista Kārļa Lāča mūzika, izrādes scenogrāfija, aktieru emocionālā atdeve. Arī Regnāra Vaivara libreta teksts, kaut vai uztverts pa atsevišķām frāzēm, bija interesants, jo tajā bija kaut kas gan no sengrieķu mitoloģijas, gan no baznīcas dziesmām, gan no folkloras, gan Raiņa lugām, gan mūsdienīgas sarunvalodas, gan vārdu spēles.
Abas izrādes skolēnus neatstāja vienaldzīgus, jo bija gana neparastas un rosināja domāt, sarunāties un jautāt.
