16. jūnijā seši mūsu skolas skolēni skolotājas Ievas Orstes pavadībā devās 11 dienu garā ceļojumā. Atlidojot, mūs sagaidīja Vitaļa, kas mūs aizveda uz mazu ciematiņu, netālu no Hannutas (neliela pilsētiņa Beļģijā), kur atradās „mūsu” mājas. Ciematiņā ,liels bija mūsu izbrīns, ka tur tiešām nebija neviens veikals. Interesantākais bija tas,ka Beļģijā gandrīz visas preces pārdod vairumā, jo parasti cilvēki aizbrauc, iepērkas uz ilgāku laiku, jo veikali ir tālu no mājām.
Mājā, kurā dzīvojām bija līdzīga viesu namam. Ļoti skaisti ,tur bija viss jauns un izremontēts, ārpuse skaisti sakopta. Mēs tikām sadalīti pa istabiņām. Edgars, Kristaps un Emīls dzīvoja visi trīs vienā istabiņā, bet es (Kitija), Krista un Vita dzīvoja kopā ar četrām spāņu meitenēm. Katra istabiņā bija dušas un tualetes, mūsu istabiņā pat bija atsevišķa telpa, kur pēc dušas vai iziešanai no istabiņas varam saposties.Vēlāk mēs tikām sadalīti pa grupiņām, viens cilvēks no katras valsts. Un tad ar savu grupu, katru dienu pēc grafika bija jādara dažādi uzkopšanas, tīrīšanas, ēdiena gatavošanas darbi. Katam paredzētajam darbam bija attiecīga galvenā skolotāja, kuras uzraudzībā bija jāveic katru dienu šie darbi. Kā arī katru dienu, katra grupa darīja, kaut ko citu (mainījāmies ar vietām). Mazliet grūtības sagādāja valoda, savā starpā runājām latviski, bet ar pārējiem angliski. Tā kā visi bijām katrs no savas valstis ar sazināšanos bija grūtāk, runājām angliski. Ja bija kāda eksursija, kur mums bija gidi, tad dalījāmies divās grupās, franciski un angliski runājošie. Reizēm mums arī pārtulkoja angliski, bet lai sazinātos valoda nebija šķērslis, lai arī bija tādi, kuri praktiski angliski vispār nesaprata.
Bijām sabraukuši no 6 valstīm- Latvijas, Spānijas, Itālijas, Beļģijas, Francijas,Ungārijas. Atbraukušie nokatras valsts, prezentēja savu valsti. Dienas sākumā prezentējām ēdienus, kas raksturīgi katrai valstij, vakarā prezentējām populārākos māksliniekus, kā arī īsumā savu valsti. No dažām valstīm, ieskaitot mūs, tika dziedātas dziesmas, kas tieši attiecas uz katru valsti.
Katru dienu, izņemot tās dienas, kad bija paredzēts doties uz kādu muzeju, svarīgu ēku, Nīderlandi vai viesoties pie kāda nozīmiga vai interesanta cilvēka, mēs devāmies uz Hannutu, kur pavadijām vismaz 4 stundas zīmējot. Šī projekta nosaukums bija Visual Arts Belgium 2012, pats projekts bija ar mākslas novirzienu. Vienā no pēdējām dienām tika atvērta mūsu iztāde uz kuru bija atbraukuši, vairāki ievērojami cilvēki ,kuriem bija saistība ar šo nometni. Savā ziņā bija liels gandarijums, kad tika atvērta mūsu izstāde, kur visi darbi bija veidoti,ar mūsu pašu rokām.
Ja rakstītu visu, kur un kad bijām būtu jāpieraksta vairākas lapas, tādēļ īsumā aprakstīšu tās vietas, cilvēkus, kur man vislabāk patika. Jauki bija pabūt Nīderlandē. Apskatīt to, jo braucām uz Beļģiju, bet varējām aplūkot vēl otru valsti. Bijām ļoti interesantā mākslas muzejā, apskatot visu radās jautājums- tā tiešām ir tāda māksla, lai to muzejā turētu? Satikām ļoti interesantu jaunieti, mākslinieku brīvdomātāju, bija ļoti interesanti vērot viņu procesā, daudziem šķita, ka viņš ir mazliet ar,, putniem’’. Veselu dienu veltijām Briseles aplūkošanai, ļoti skaista pilsēta! Kopumā gāja jautri. Arī mākslas nodarbībās uz kurām braucām gandrīz katru dienu, krāsu kaujas, netīras drēbes, sejas, rokas, kājas, vēderi.
Tad pienāca vakars, kuru daudzi tiešām nevēlējās. Bija jāsāk atvadīties no dažiem cilvēkiem, kuri devās jau prom agri no rīta, jo katai valstij bij savs laiks, kad lidmašīna izlido. Nākamā dienā paspējām atvadīties no draugiem, kurus jau mēs tā varējām nosaukt. Paši devāmies visvēlāk prom. Atvadīties bija grūti, daži pat raudāja.
Tā kā mums lidmašīna bija nākamā dienā, mēs palikām hostelī netālu no lidostas. Šo vietu laikam nekad neaizmirsīšu. Bijām vienīgie „tādi cilvēki”, kas tur paliek, pārējiem bija tālbraucēju šoferi. No istabiņas bija bail pat iziet, tualetes bija baisas. Logu turēt vaļā arī negribējās. Ja, izgāji no istabiņas, lai aizietu uz tualeti, atradās kāds onkulis, kurš tā dīvaini skatījās. Ar Kristu istabiņā, abas nevarējām sagaidīt ātrāk rītu. Personīgi es labāk būtu gulējusi lidostā. Bet kopumā varu teikt ideālas emocijas gūtas, superīgi cilvēki iepazīti, daudz jaunu esmu uzzinājusi, kā arī visnotaļ interesantas vietas esmu apskatījusi.
Gandrīz katru dienu vai nu gatavojot katrs savus 3 darbiņus, vai strādājot pie sešām lielām planšetēm, kur izpaudāmies savā mākslā kā vien mācējām. Hannutā mūsu darba dienas, kad paši strādājām.
Šis ir tas interesantais mākslinieks, viņš uzlika mūziku, uzvilka cepuri un ar krītiņiem vienkārši „ārdijās”. Zīmēja visu, kas ienāca prātā, beigās bija tāds wow, labs darbiņš. Paši ārī vēlāk drīkstējām pievienoties. Viņam baltas lūpas, jo ēda krītiņus. Ļoti interesants cilvēks!
Visi superīgie projekta dalībnieki kopā! Mazliet jau noguruši, pavadot visu dienu staigājot pa Briseli. Pēc tam devāmies mazā uzdevumā, katrs ar savu grupu, lai pārbaudītu cik atceramies no dienas redzētā.
Savā izstādē kopā visi latvieši. Stāvam visi pie vienas no sešām planšetēm, kuras paši veidojām, gleznojām, izstrādājām.
