28.novembrī mūsu skolas 6.a, 6.b un 7.a klase devās ekskursijā uz Liepāju, lai izmantotu programmas "Latvijas skolas soma" piedāvājumu - gida pavadībā apskatīt koncertzāli "Lielais dzintars" un noskatīties režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudēto izrādi "Polianna" Liepājas teātrī.
Skolēni tika iepazīstināti ar visām “Lielā dzintara” zālēm – sākot ar mākslas telpu Civita Nova 1.stāvā un Kamerzāli ēkas 2.stāvā, turpinot ceļu uz Lielo zāli, bet noslēgumā dodoties uz sestā stāva telpām Civita Nova 6 un Eksperimentālo skatuvi. Viņi uzzināja interesantus faktus par jaunceltni, tās tapšanas gaitu, māksliniecisko programmu un mājas plašajām iespējām. Guva iespaidu par mūsdienu arhitektūras iespējām.
Atgriežoties mājās, skolēni mācījās rakstīt recenziju par redzēto teātra izrādi. Lūk, daži fragmenti:
" Notikumi risinājās kādā depresijas māktā pilsētā, kur pārsvarā visi ļaudis bija noslēgušies sevī un skumji, bet Polianna, kuru izrādē attēloja Elizabete Marija Brante, mēģināja visiem iemācīt priecāties ar savas spēles palīdzību un lika saprast, ka pasaule ir gluži jauka. Režisora mērķis bija parādīt citiem, cik svarīgi ir priecāties, nevis īgņoties, un es domāju, ka viņš to sasniedza, jo, iemācot prieka spēli, Polianna ieguva daudz jaunu draugu."
"Šīs izrādes populārākā dziesma bija saistīta ar Poliannas prieka spēli, tā bija viegla un ar atskaņām, uz izrādes beigām dziesma jau sāka apnikt, bet tikai nedaudz, jo tās dēļ es arī priecājos."
"Izrādes tērpus veidojusi kostīmu māksliniece Ramona Barsjegana, tie nebija pārspīlēti, daudzus varētu vilkt arī ikdienā."
"Man patika, kā notēloja visi aktieri, bet, ja Polianna būtu mana draudzene, es šaubos, vai tas būtu ilgi, jo viņa ir pārāk dzīvespriecīga."
"Es sapratu, ka tas, kā cilvēks jūtas, ietekmē ne tikai tevi pašu, bet arī apkārtējos, un skumjās par priecīgo nemaz negribas domāt, skumjas un rūpes it kā pārņem cilvēku savā varā. Bieži vien mēs domājam un žēlojamies par to, kā mums nav, bet aizmirstam novērtēt un priecāties par to, kas ir."
