No 29. jūnija līdz 4. jūlijam es, Linda Ekere, apmeklēju Erasmus+ kursus “Māksla un daba: ilgtspējīga pieeja visiem skolotājiem”, kas norisinājās Florencē, Itālijā.
Kursu galvenā tēma bija māksla kā veids, kā cilvēks var atjaunot saikni ar dabu, sevi un sabiedrību. Skolā jebkura mācību priekšmeta skolotāji var izmantot vienkāršas mākslinieciskas tehnikas un metodes, lai veicinātu skolēnu izpratni par ilgtspēju un cieņu pret dabu. Māksla var būt lielisks instruments, kas palīdz skolēniem veidot saikni ar dabu, attīstīt kritisko domāšanu, uzlabot attiecības ar sevi un citiem, atrast dzīvē jēgu, novērtēt apkārtējo pasauli un veidot labāku nākotnes sabiedrību. Nodarbības ietvēra gan dažādas iekštelpu aktivitātes, gan āra radošos uzdevumus, kas balstīti ilgtspējas principos.
Kursus vadīja Monika Ogaza. Viņa ir Florencē dzīvojoša māksliniece, skolotāju trenere, geštaltterapijas konsultante un mākslas terapeite, kura dzimusi Monterejā, Meksikā. Viņa specializējas radošuma izmantošanā kā terapeitiskā un pašizpausmes rīkā, palīdzot cilvēkiem paust emocijas, kurām bieži trūkst vārdu. Kursi notika viņas nelielajā darbnīcā Florences vecpilsētā.
Kursu programma bija bagātīga un daudzveidīga. Tajā bija gan teorētiskās lekcijas, gan praktiskas radošās aktivitātes. Mēs mācījāmies, kā radīt krāsas no dabīgām sastāvdaļām, kā izmantot videi draudzīgus mākslas materiālus, dabas vidi un pārstrādātus priekšmetus savos darbos. Liela daļa aktivitāšu notika grupās vai pāros. Kursu noslēgumā mēs grupā radījām kopīgu projektu — kolāžu, domājot par mākslas, dabas, cilvēka, vēstures un ilgtspējas savstarpējo saistību.Kursu vadītāja bija īpaši pārdomājusi programmu, un daļa āra aktivitāšu tika organizētas interesantās radošās vietās, kas parasti paliek apslēptas tūristiem, piemēram, akmens mozaīkas darbnīcā, nelielā vietējo ražotāju tirgū un mākslas akadēmijā.
Kursi man deva iespēju praktizēt dažādas dabas iedvesmotas mākslas aktivitātes, kas balstītas ilgtspējīgā pieejā. Es guvu arī jaunas idejas radošām grupu aktivitātēm, kas noderēs mācību stundu vadīšanā. Īpaši vērtīgas bija idejas par to, kā veidot iekļaujošu, nevērtējošu un sadarbībā balstītu vidi skolēniem, domājot par lēnāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu.
Kursu dalībnieki bija no dažādām Eiropas Savienības valstīm un pat no tālās Senmartēnas salas Karību jūrā, kas pieder Francijai un Nīderlandei. Mūsu grupa bija diezgan liela, un tajā bija dalībnieki no Polijas, Vācijas, Kipras, Horvātijas, Spānijas un citām valstīm. Bija ļoti vērtīgi dalīties savā pieredzē un uzklausīt citu skolotāju stāstus par ikdienas darbu skolā. Jāatzīst, ka ne visi dalībnieki bija mākslas skolotāji, taču tieši tas padarīja pieredzi interesantāku, jo viņiem bija atšķirīgs skatījums uz piedāvātajām aktivitātēm.
Florence ir salīdzinoši neliela pilsēta, taču ļoti bagāta ar vēsturi, muzejiem un nozīmīgām apskates vietām. Tā tiek uzskatīta par renesanses dzimšanas vietu, un gandrīz uz katra stūra iespējams sastapt kādu mākslas vēstures liecību. Pilsētā atrodas pasaulslaveni mākslas un arhitektūras piemēri, kuru attīstību gadsimtiem ilgi ietekmējusi varenā Medičī dzimta.
Ļoti priecājos par iespēju apmeklēt šos kursus, jo tie deva gan profesionālas zināšanas un jaunas idejas darbam skolā, gan arī personīgu iedvesmu turpmākajai radošajai darbībai.
