Uz Lietuvu devāmies maija sākumā. Pirmajā dienā mulsums skolēnu vidū it nemaz nebija jaušams, kā nekā jaunieši tikās jau trešo reizi. Mazliet pārsteidza pilsēta, uz kuru devāmies, iedzīvotāju skaits 800, tajā pašā laikā ģimnāzijā mācās ap 400 skolēnu. Mazpilsētas centrā divi nelieli veikali un kultūras centrs. Lielākā daļa skolēnu un skolotāju uz darbu brauc no kādas attālākas pilsētas. Skola atrodas ļoti skaistā vietā, visapkārt koki un puķes, sajūtas vienkārši lieliskas.
Ir jūnijs un Nordplus Junior sadraudzības projektam, kurš iesākās
2013.gada septembrī, ir pienākušas beigas. Viss sākās rudenīgajā
drēgnumā un beidzās pavasara pilnbriedā. Mazliet par to kā mums,
projekta dalībniekiem, gāja ciemojoties pie draugiem Lietuvā.
Pirmais vakars jauniešiem pārsteigumu pilns, iepazīstoties ar vienaudžu ģimenēm, mājām, citiem mājas iemītniekiem un apjaušot cik tālu viens no otra viņi katrs dzīvo.
Nākamajā dienā tikāmies skolā un gatavojām lietuviešu nacionālo ēdienu - cepelīnus. Mums bija jāizveido puķu dobe, ko arī godam veicām no līdzi atvestajiem skujeņiem. Jāatzīst, ka laiks mūs gan it nemaz nelutināja, bija drēgns, vējains un lietains. Pilsētas apskates laikā mazliet uzspīdēja saule, kam sekoja pamatīgas lietus gāzes.
Nākamajā dienā mums bija paredzēts divu dienu izbrauciens ar nakšņošanu viesu mājā. Sākumā mums piedāvāja šaut ar loku, pēc tam devāmies uz zirgu muzeju, kur cepām maizi. Bija iespēja mieloties ar seno lietuviešu tradicionālo ēdienu. Pēcpusdienā ieradāmies savā nometņu vietā (skaistā vietā pie ezera), iekārtojāmies un baudījām piedāvātās aktivitātes. Diemžēl laiks joprojām mūs nelutināja, un, kaut arī visi bija brīdināti ģērbties silti, aukstums lika sevi manīt. Bet nakti izcietām, un rīts jau iesākās daudz cerīgāk. Devāmies uz atrakciju parku, kur jauniešiem bija iespēja rāpties pa kokiem, laisties pa trosēm un dažādi citādi izklaidēties.
Trešdiena sākās ar skolotāju vizīti pie direktora. Pēc tam mums mācīja veidot aproces ar mezglošanas palīdzību. Pēcpusdienā devāmies uz tuvāko pilsētu Kedainiai, kur apmeklējām ķīmisko rūpnīcu. Tas bija kas iespaidīgs un neredzēts. Mūs ar autobusu uzveda 80 metru augstajos ģipšu kalnos un mums bija iespēja uz brīdi atrasties „Lietuvas Alpos”. Pēc tam muzejā jauniešiem mācīja zīmēt uz ūdens. Dienas noslēgumā apskatījām Kedainiai vecpilsētu, tās kultūras pieminekļus.
Ceturtdiena bija pēdējā diena pirms aizbraukšanas. Rīts sākās ar radošu darbu skolā.Taisījām filcētas puķes. Pēc tam mums bija iespēja skatīties mātes dienai veltītu koncertu.Skolēni dziedāja, dejoja, skaitīja dzeju,ļāva arī mums pašiem izmēģināt lietuviešu tautas soli, kā arī ietērpties īstā tautas tērpā.
Nobeigums visai nedēļai, kā arī projektam bija pie upes, ļoti skaistā vietā, kur jaunieši varēja spēlēt bumbu, braukt ar kanoe laivām, cept gaļu un visādi citādi izklaidēties. Projektā iesaistīto lietuviešu bērnu vecāki bija sagādājuši torti. Arī laiks pēdējā dienā bija kļuvis draudzīgāks.
Piektdienas rīts, atvadas, smiekli un asaras. Šķirties negribējās nevienam, it īpaši jauniešiem, kuri savā starpā ļoti sadraudzējušies. Tajā pašā liekā bija milzīgs gandarījums par to, ka ir bijusi iespēja iepazīties, sadraudzēties, pabūt pie draugiem mājās un uzņemt viņus pie sevis. Tas ir devis neatkārtojamu pieredzi ikvienam projektā iesaistītajam. Skatījums uz pasauli ir kļuvis plašāks, katram pašam tas ir devis iespēju izvērtēt gūtos iespaidus, atskatīties uz projekta norisi un saprast, cik līdzīgi un atšķirīgi mēs, latvieši, lietuvieši un igauņi, esam.
Skolotāja Inese Ozola
